Šobrīd svarīgākais:

Par Trampu, Green Acres, sitkomiem un televīziju saturu

17.11. 2024. Pat ne doma, bet savā ziņā interesants fakts, radies tīrākās nejaušības un Yuotube algoritmu rezultātā. Minētais dvēseļu un saprāta pavēlnieks ieteica manai necilajai personai video, kur ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps 2005. gadā, cik saprotu, Emmy Awards pasniegšanas ceremonijā, izpilda ievaddziesmu no sitkoma Green Acres.

Vēlēšanas ASV: Anomija un neeksistējošā jaunā normalitāte

09.11.2024. Nelielas pārdomas par vienu no cēloņiem, kamdēļ ASV prezidenta vēlēšanās Donalds Tramps un republikāņi – trampisti bija nolemti uzvarai. Kurai ir vairāki būtiski, sistēmiski iemesli un maz sakara ar stāstiem par amerikāņu neapmierinātību ar baidenomiku un visādām citādām atrunām. Un pirmais no šādiem iemesliem ir anomija – tas ir tāds svešvārds, sinonīms normalitātes trūkumam vai neesamībai sabiedrībā.

Citas lietas:

Dienas filma: Pelēkais kardināls - Kingmaker [2022]

04.12.2024. Pareizāk sakot – nakts kino. Dienvidkorejas tā kā valsts apvērsuma, tā kā militārā puča mēģinājuma iespaidā. Sen gribēju paskatīties, bet kaut kā visu laiku nesanāca vai nebija iedvesmas. Bet tagad atradās kā iemesls, tā arī vēlēšanās. Pats kino tikmēr ir tāds Aste luncina suni un Vēlēšanu dienas (es tā ceru, ka tās filmas latviski saucas šādi) sajaukums dienvidkorejiešu izpildījumā.

Dienas filma: Full Red River [2023]

28.11.2024. Ja jau reiz ķīniešu kino, tad ķīniešu kino – pagājušā gadā „uz lielajiem ekrāniem” skatītākā filma Ķīnā. Dziļu viduslaiku detektīvs ir atsevišķiem komēdijas elementiem, bet tā arī ar filosofisku saturu. Vismaz man lika padomāt arī par varu, principiem un citām tādām lietām. Arī sižets gana interesants un aizraujošs.

Arhīvs: Korejas karš – septiņdesmit gadi bez miera līguma

26.11.2024. Raksts no mana arhīva par Korejas karu, tapis priekš žurnāla Leģendas. Sameklēju es šo rakstu gan ķīniešu kino iespaidā, gan tādēļ, ka līdzīgs modelis bieži tiek pieminēts kā iespējamais karadarbības Ukrainā risinājums. Tiesa, no kurienes šāda miera plāna atbalstītājiem ir pārliecība, ka karš noslēgsies tieši kā Korejā, nevis kā Vjetnamā, man nav skaidrs. Arī Vjetnamā tika mēģināts līdzīgā veidā panākt mieru, bet beidzās tas ar bēgšanu no Saigonas.

Dienas filma: The Battle at Lake Changjin [2021]

25.11.2024. Ķīniešu kino par ķīniešu Brīvprātīgo armiju Korejas karā. No vienas puses, protams, propagandas kino, lai arī stipri un gana konkrēti piesaistīts vēstures reālijām. Tajā pašā laikā minētā filma ir visu laiku lielāko kasi nodrošinājušais tieši ķīniešu kino, bet 2021. gadā vispār bija filma ar otro lielāko kasi pasaulē. Rēķinot juaņās, nedaudz neaizvilka līdz miljardam it kā mūžam zaļo, lai gan šobrīd stipri pavītušo dolāru.

Arhīvs: Noslēpumainie ķelti un viņu pasaule

23.11.2024. Saistībā ar iepriekšējo ierakstu – atradu vienu no saviem krietni pasen tapušiem rakstiem žurnālam Leģendas – par ķeltiem. Viņi mani kā pašspasludinātu baltu vienmēr ir ļoti interesējuši – gan tādēļ, ka ir lielā mērā aizmirsta civilizācija, gan tādēļ, ka es īpaši nešaubos, ka balti bija viņiem stipri līdzīgi. Raksts ir tieši tāds, kādu savulaik nosūtīju uz redakciju, bet lēšu, ka sniedz labu priekštatu par ķeltiem un netieši arī par visiem citiem „barbariem”, ieskaitot baltus.

Par Аквариум, Cad Goddeu, lazdu krūmiem un raķešu nosaukumiem

23.11.2024. Ir krievu roka klasiķiem Аквариум dziesma Кад Годдо – no 1986. gada albuma Дети Декабря. Ar stipri nesaprotamu nosaukumu un tekstu ar pamatīgu misticisma pieskaņu. Vārdu sakot, kaut kas pilnīgi cits, nekā mana vecā drauga Andžas R. ar cieņu un mīlestību regulāri skandinātais minēto dziesminieku vai drīzāk viena dziesminieka Все говорят, что пить нельзя, a я говорю, что буду.

Dienas grāmata: Lī Hočeols – Southerners, Northerners [2005]

22.11.2024. Pat nezinu, kā šamā vīra vārds pareizi būtu jāraksta latviski – Hočols, Hočuls vai Hočeols. Bet nu viņš jebkurā gadījumā esot viens no pavisam nedaudzajiem „visas Korejas rakstniekiem”, bet viņa grāmatas galvenokārt ir saistītas ar pilsoņu kara alias Korejas kara tēmu. Dienvidnieki un ziemeļnieki ir politiski neitrāla grāmata vienlaikus kā par konkrēto karu, tā par kariem, to cēloņiem un sekām, tajos ierautajiem cilvēkiem, u.c. vispār. Augsts līmenis, vārdu sakot.

Dienas filma: Swatantrya Veer Savarkar [2024]

15.11.2024. Pie piektdienas vēla vakara kaut kā pavilka uz indiešu kino. Šoreiz gan ne uz to, kurā neeksistē fizikas likumi un veselais saprāts, bet uz filmu, kas tiek prezentēta kā biogrāfiska, un kuru Indija ir pieteikusi nākošajam Oskaram. Nosaukums no hindi tulkojas kā Revolucionārs Vīrs Savarkars, un kino ir par cilvēku, kuram Indijas neatkarības iegūšanā bija pat lielāka loma nekā Mahātmam Gandijam (kurš vispār jau bija nevis Mahātma, bet gan Mohandāss).

Dienas filma: Eo [2022]

15.11.2024. Dienas filma par ēzelīti Īā, bet ne par to, kurš bija Vinnija Pūka draugs. Poļu – itāļu filma, smags un drūms festivālu kino par nežēlīgo un nelietīgo cilvēku pasauli, raugoties uz šamo ar sirdsšķīsta ēzelīša acīm. Garastāvokli pavisam noteikti neuzlabo, noskaties, un rodas vēlēšanās aiziet kaut kur kalnos vai klosterī.

Dienas filma: RRR (Rise Roar Revolt) [2022]

13.11.2024. Tīri garastāvokļa uzlabošanai. Tie, kas nav auguši Padomju Savienībā, diezin vai sapratīs, kamdēļ es brīžos, kad noskaņojums ir apmēram nekāds un galvā nāk visādas drūmas domas, mīlu paskatīties kādu indiešu kino. Ja jūs bērnībā, kad kino biļete maksāja 10 kapeikas, neesat gājis skatīties Disko dejotāju un citus līdzīgus pasākumus, tad arī nesapratīsiet. Bet tā šamie kino ar diegos pie griestiem piekārtiem mēnešiem, indiešu dejām un, protams, absolūti sirreālistikām un jebkādus fizikas un saprāta likumus pārkāpjošām cīņu ainām uzlaboja garastāvokli labāk par lielāko daļu toreiz pieejamo franču vai itāļu komēdiju.

Dienas filma: The Hitch-Hiker [1953]

10.11. 2024. Dienas filma. Bez jebkāda zemteksta, vienkārši tādēļ, ka patrāpījās saraksta sākumā. Cik saprotu, tad The Hitch-Hiker tiek uzskatīta par tāda žanra kā Road Thriller ciltsmāti. Neko daudz ko teikt par šo žanru man gan nav, tikai to, ka vēl videosalonu laikā atminos redzējis galveno Road Thriller kulta filmu The Hitcher jeb Ceļabiedrs (tā tas tolaik tika tulkots) ar Rutgeru Haugeru ļaunuma iemiesojuma lomā. Haugers, jāpiebilst, bija izcils, un atceros es šo filmu tikai viņa dēļ.

Tīmeklis: Fusion Brain AI

08.11.2024. Izdomāju, ka ilustratīvajam materiālam saviem ierakstiem iespēju robežās izmantošu mākslīgo intelektu. Uzzīmēt es nekad neesmu mācējis ko vairāk par stipri līdzīgiem zaķi un kaķi, bet te ieraksti trīs vārdus, nospied podziņu Stils un gatavs. Tikai pēc tam atjēdzos, ka redzamajos piemēros pietiktu arī diviem vārdiem "Tramps uzvara". "Donalds" tur bija pilnībā lieks. Stills - eļļas glezna.

Tīmeklis: Tasting History with Max Miller

07.11. 2024. Saistoša padarīšana. Vīrs restaurē dažādu laiku un tautu ēdienu receptes, un pie viena interesanti un plaši stāsta kā par konkrēto ēdienu, tā papildina stāstījumus ar visādām niansēm. Pie kam minētās nianses bieži sniedzas daudz tālāk par ēšanu vai dzeršanu, un sniedz labu priekšstatu par konkrētajiem laika posmiem. Ne jau velti anotācijā teikts, ka tas ir gatavošanas šovs vēstures mīļotājiem un vēstures šovs gatavošanas mīļotājiiem. Es piederu pie abiem vienlaikus.

Dienas filma: Hillbilly Elegy [2020]

07.11.2024. Dienas filma. 2020. gada Hillbilly Elegy, uzņemta, balstoties uz kāda Džeimsa Deivida Vensa jeb vienkārši JD Vensa tāda paša nosaukuma 2016. gada iznākušas grāmatas. Hillbilly latviski varētu tulkoties kā lauķi - tie ir tādi skotu un īru pēcteči no Apalačiem, kas ir viens nežēlīgi depresīvs reģions ar visām no izrietošajām sekām. Un stāsts attiecīgi ir par gan par minētā JD Vensa ģimeni, gan par to, kā konkrēti viņš izsitas no totālas bezcerības un kļūst par lielu vīru. Tagad ir kļuvis par pavisam lielu vīru - piebilde katram gadījiumam, JD Venss ir ievēlētais ASV viceprezidents un man domāt, ka gandrīz droši nākošais pēc Trampa ASV prezidents un uz diviem termiņiem pēc kārtas.

Vēlēšanas ASV: Dubultais peronisms vs ultraliberālais neomarksisms

06.11.2024. Neraugoties uz negulēto nakti, kas tika pavadīta, skatoties skaitļos uz datora un vērojot, ka ASV nokrāsojas sarkanas, man ir labi. Es nekad neesmu slēpis, ka ja būtu amerikānis, tad būtu būtu pārliecināts trampists, bet pēdējie aizvadītajā naktī, tēlaini izsakoties, iemina vēstures dubļos publiku, kas pati sevi dēvē par liberālu, taču pēc būtības pārstāv tikai vēl vienu marksisma paveidu, ko paši kategoriski atsakās atzīt.

Mūzika: George Jones - The Definitive Country Collection [2001]

05.11.2024. Dienas mūzika. Fonam, lai grāmata labāk lasās. Džordžs Džonss komentārus īpaši neprasa. Country mūzikas Elviss, man domāt, un vīrs kurš savas dzīves laikā tika dēvēts par Country karali (un tāds arī ir palicis) vai The Rolls-Royce of Country Music. Kau gan nē - ja kāds prasītu man, kas ir Elviss, es teiktu, ka rokenrola Džonss. Un piebilstu Šeherezādes vārdiem - tas arī viss par šo vīru. Nu, Elvisu. Bet tā konkrētais disks ir tikai pavisam pieticīga daļa no Džonsa daiļrades, viņam tikai hitu vien ir vairāk par 160. Nu to es tā, atgādinu pats sev ... :)

Grāmata: Diāna Seterfīlda. Reiz uz upes [2018]

05.11.2024. Dienas grāmata. Vai pareizāk – grāmata ar perspektīvām par tādu kļūt, un ar nosaukumu Once Upon a River: A Novel. Digitālā variantā, protams, un neprasiet, kur ņēmu un par cik. Bet ir viedoklis, ka grāmatas labāk lasīt oriģinālvalodās. Vienkārši pabeidzu rakstu par Valensijas plūdiem, un labpatika vēlēties palasīt kaut ko par ūdeņiem, atslodzei, bez kāda dziļi dramatiska vai filosfiska piesitiena. Otrs variants bija Mikaela Niemi Fallvatten (nezinu es zviedru valodā neviena vārda, vienkārši tāds ir oriģinālais nosaukums), bet izlasīju anotāciju un sapratu, ka nepietiks noskaņojuma. Lai pagaidām pastāv atvērts fonā uz datora.

Mūzika: Marty Robbins - Gunfighter Ballads And Trail Songs [1959]

04.11.2024. Dienas mūzika. Cik saprotu, tad mani turpina vajāt Country gars, šajā gadījumā Marty Robbins un viņa pati zināmākā plate (nu, par visādiem kompaktdiskiem tolaik neviens i dzirdējis nebija) Gunfighter Ballads And Trail Songs. Tā pati, no kuras ir El Paso, Billy the Kid, They're Hanging Me Tonight un vēl citas stipri nemirstīgas lietas. Domāju, ka tas ir saistībā ar gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām. Vai arī ar kopējo dvēseles stāvokli, bet drīzāk ar vēlēšanām.

Intervija: John Mearsheimer: How the 'realists' won

03.11.2024. Džona Mīršaimera liela intervija UnHerd. Par reālismu (reālpolitiku), ASV un Ķīnu, Tuvajiem Austrumiem, Krieviju, Ukrainu, Trampa un Harisas attiecībām ar reālismu. Te ko komentēt būs necieņas izrādīšana pret mūsdienu pasaules galveno reālisma guru. Ja nu vienīgi var piebilst, ka Mīršaimera "gadījums" ir zīmīgs ar to, ka viņš turpina būt ārkārtīgi populārs un sadzirdēts, neraugoties uz savu būtībā izsvītrošanu no mainstreem medijiem. Kaut gan nav jābūt domas gigantam, lai saprastu, kamdēļ.

Grāmata: What to Do When the Russians Come: a Survivor's Guide [1984]

03.11.2024. Dienas grāmata iz tiešaistes dzīlēm. Nesauksim to par lasīšanu, bet par pārlapošanu un atkārtošanu, kura ir visu zināšanu ciltsmāte. Grāmata (un vēl ASV prezidenta vēlēšanu priekšvakarā) pirmkārt jau ir interesanta ar to, ka sniedz priekšstatu par to, kā prezidenta Ronalda Reigana Amerika iztēlojās “krievu atnākšanu”. Sava veida gaidīšanas svētki (melnais humors).

Daži vārdi par to, kas, kādēļ un par ko ...

Daži vārdi var iemesliem, kamdēļ šī konkrētā interneta vietne ir atgriezusies kā mana privātā platforma internetā. Kā arī par to, ko šeit būs iespējams lasīt, redzēt, dzirdēt vai ar peli pabakstīt.

Tā nu ir sagadījies, ka šis konkrētais domēns jau krietnu gadu desmitu ir mans virtuālais īpašums de facto, taču ilgu laiku stāvēja atmatā. Ar domu beidzot šajā ziņā darīt vispār kaut ko, izvēle beigās tad arī apstājās pie šāda varianta.
Es slikti panesu sociālos tīklus – ar visu viņu nebeidzamo reklāmu, bariem ideoloģizētu trako, politisko cenzūru, veciem āžiem, kas uzdodas par jauniem zaķiem un visu pārējo atribūtiku. Tomēr tā kā gluži aiziet mežā un nesocializēties pavisam arī nevar, tad socializēšos šādi. Ar minimālistisku dizainu un visādi citādi tikai tā, kā pats uzskatīšu par vajadzīgu.
Atrodamas šeit savukārt būs manas pārdomas par visu, kas nu dotajā brīdī šķiet svarīgs, plus īsi komentāri par tādām lietām, kā dienaskārtībā nonākušas grāmatas, filmas, mūzika, interesanti fakti, saistošas interneta vietnes, vai vēl kas cits. Kas nu būs aktuāls. Personisku lietu tikpat kā nebūs, lai gan sava kaķa bildi varu ielikt.
Pasākums tiks pieslīpēts lēnām, nesteidzīgi, un pateikt, pa kādu ceļu tas ar laiku aizies, es nevaru. Ceru vienīgi, ka minētais ceļš nebūs skuju taka.

Cieņā – Andis Sedlenieks

Jaunākie ieraksti:

Dalītiies ar visu šeit atrodamo, protams, drīkst uz nebēdu. Ne tikai drīkst, ir pat vēlams.

Kontakti
< Iepriekšējā