Šobrīd svarīgākais:

Par kādu Ibn Haldunu, kurš apsteidza savu laiku par gadsimtiem

14.10.2024. Rakstu par Partu diemžēl neatradu. Lai arī skaidri zinu, ka bija. Tā kā man ir zināmā mērā lauzta sirds, kas gan netraucēs uzrakstīt vēl vienu papildinājumu pie vēsturiskā ekskursa alias ievada. Pavisam īsi par Ibn Haldunu, vienu no ne tikai arābu pasaules bet droši vien, ka arī visas cilvēces gaišākajiem prātiem. Kurš līdztekus visam pārējam radīja arī teoriju par valstu, impēriju un civilizāciju (viņa gadījumā – dinastiju) uzplaukuma un norieta cikliem.

Par lielo tautu staigāšanu un globālo megakrīzi: Ievads II

13.10.2024. Solītā ievada noslēguma pirmā daļa no divām, vai pareizāk – atbilde uz (versija par) pirmo no diviem atlikušajiem ļoti svarīgiem jautājumiem par lielo tautu staigāšanu. Kamdēļ visas šo ļaužu masas pameta savas iepriekšējās teritorijas un gāzās virsū impērijām, un kamdēļ pēdējās nespēja pretoties klejotāju spiedienam. Centās, protams, romieši un haņi pat milzīgas sienas un nocietinājumu sistēmas bija laikus uzbūvējuši, bet rezultāts bija tāds, kāds nu bija.

Citas lietas:

Dienas mūzika: Johnny Cash – Greatest Hits [2008]

22.12.2024. Kā parasti – country, šoreiz Jonny Cash. Neraugoties uz virkni izcilu dziesmu un leģendas statusu, konkrēti Jonny Cash kaut kā neietilpst manu favorītu sarakstā. Vienkārši kaut kas nav gluži tas, un viss. Nekādi nenoniecinot atsevišķus Johnny Cash šedevrus, Merle Haggard manai sirdij ir stipri tuvāks, ne jau velti tieši viņa mūzikas pavadībā es te meistaroju visu kopā.

Dienas seriāls: Simts vientulības gadi – Cien Años de Soledad [2024]

21.12.2024. Rets gadījums – izrādās, ka arī strīminga kompānijas joprojām ir spējīgas uzņemt kaut ko, kas nav pārbāzts ar kreisi ultraliberālo dienaskārtību. Par ko šajā gadījumā gan var pateikties Gabriela Garsijas Markesa mantiniekiem, kuri ekranizēt Simts vientulības gadus atļāvuši tikai ar noteikumu – vai nu precīzi kā grāmatā, vai vispār nekā. Pats Markess, jāpiebilst, vienmēr kategoriski bija pret savu darbu ekranizēšanu, pamatoti uzskatot, ka tā ir grāmatu vienkāršošana.

Par mūsu ēras sākuma posma lielvarām, sjonniem un domino

12.10.2024. Vēl viens īss ekskurss vēsturē, saistībā ar lielo tautu staigāšanu. Vai pareizāk – apskats par tēmu, kāda tad īsti izskatījās oikumēnas karte apmēram šīs staigāšanas sākuma laikā. Kura (karte) tik tālu, cik tas attiecas un impērijām, nepavisam neaprobežojās tikai ar romiešiem un haņiem. Ja par atskaites punktu paņem, teiksim 200. gadu, tad bez abiem minētajiem (no kurām haņi par vienotu valsti vairāk diezin vai ir uzskatāmi) pastāv vēl divas tā laika lielvaras – Partas un Kušānu impērijas. Par Partu kāds varbūt vēl arī ir dzirdējis saistībā ar romiešiem (kaut vai lasījis Feihvangera Viltus Nēronu), bet par kušāniem ...

Arhīvs: Romas leģioni - no zelta laikmeta līdz norietam

10.12.2024. Vēl viens papildinājums jeb ilustratīvais materiāls iz rakstu arhīva – Romas leģionu īsā vēsture. Kā parasti – oriģinālā rakstīts Leģendām. Minētā vēsture nenoliedzami ir interesanta pati par sevi, taču šajā gadījumā būtiski, ka tā risinās uz visas kopējās vēstures fona. Impērijas uzplaukums, stagnācija un sabrukums, bet pāri visam Romas ēgļi, kuri tā reāli pat nebija ērgļi.

Arhīvs: Pēcnāves Ķīnas imperators Sima I

09.12.2024. Papildinājums jeb sava veida ilustratīvais materiāls pie pārdomām (ievada par lielo tautu staigāšanu) – arhīva raksts par Simu I (I – tas nav cipars, bet gan vārds). Kurš Ķīnā ir tikpat slavenu darbu par kara mākslu autors, kā Suņdzi (alias meistars Suņs), taču rietumos nez kādēļ šī viņa talantu šķautne nav zināma. Lai gan šajā gadījumā galvenais ir ne tik daudz pats Sima I, cik vēsturiskais fons – haņu impērijas sabrukums, kauja pie Sarkanās klints un Trīs karalistu perioda sākšanās.

Par lielo tautu staigāšanu un globālo megakrīzi: Ievads

08.12.2024. Turpmākajam tekstam vajadzētu būt tādai kā mana redzējuma par to, kādi procesi šobrīd risinās globālā mērogā, kvitesencei. Iesākumā bija doma nonākt līdz šīm pārdomām, izejot no ASV vēlēšanu iznākuma (un attiecīgi pievēršot tām padziļinātu uzmanību kādu trīs – četru pārdomu izskatā), taču beigās izlēmu ķerties uzreiz pie vispārējā, atsevišķo, šajā gadījumā Trampu un Co, izlaižot. Un sāksim ar vēsturi. Senu. Lai pēc tam pārietu pie mūsdienām.

Dienas mūzika: Genuine: The Alan Jackson Story [2015]

07.12.2024. Trīs virtuāli kompaktdiski ar Alana Džeksona labākajiem gabaliem. Ja nu kas, viņa stils saucas par neotradicionālo country. Kas tā kā nozīmē, ka viņš ir viens no tāds zelta paaudzes, pateicoties kurai tika piedzīvota iespaidīga country renesanse. Un tieši Alans Džeksons ir laikam jau pats labākais un spilgtākais no savas paaudzes country mūziķiem.

ANO Pasaules meteoroģiskā organizācija un nedaudz par skaisto

07.12.2024. Ir tāda ANO Pasaules metereoloģiskā organizācija, kura katru gadu izsludina fotokonkursu atbilstīgas ievirzes attēliem savam nākošā gada kalendāram. It kā jau konkurss kā konkurss, bet fotogrāfijas tur vienmēr ir skaistas. Nu, un arī publika pati var nobalsot, kas tad īsti tajā kalendārā tiks drukāts. Interesenti šajā gadījumā ir tas, ka starp 14 laureātu foto šogan divi ir no Igaunijas (skatīt zemāk).

Dienas (ne) filma: Gladiators 2 [2024]

06.12.2024. Panodarbošos ar kino kritiku. Paskatījos nevēsturisko fantasy Gladiators 2. Es saprotu, ka sers Ridlijs Skots un reālā vēsture – tās ir divos savstarpēji nesaistītos visumos eksistējošas parādības. Attiecīgi arī kā Gladiators, tā Gladiators 2 manā klasifikācijā iet kā nevēsturiskā fantasy. Kur darbība risinās paralēlā galaktikā pastāvošā, ar pie mums zināmo tikai nosaukuma pēc saistītā Romas impērijā.

Atbildes uz dažiem jautājumiem par tehniskām lietām

05.12.2024. Par šādām un tādām tehniskām lietām, saistītām ar šo manu virtuālo dienasgrāmatu. Lai nebūtu jāatkārtojas. Pats esmu pārsteigts (nē - izbrīnīts, piebilde īpaši M.I.G., viņš sapratīs), bet izrādās, ka kāds šo un to no šeit atrodamā reizēm tomēr apskatās – lai gan necik īpaši es izplatījis ziņas par vietnes atgriešanos jaunā statusā neesmu, un arī turpmāk negrasos nevienam uzbāzties ar savu mīlestību. Necik daudz lasītāju attiecīgi nav, bet nu tiem, kuri te ieskatās, atbildes uz dažiem jautājumiem.

Dienas grāmata: Thomas С. Schelling - Strategy of Conflict [1980]

04.12.2024. Klasika un darbs par spēļu teoriju, par kuru Šellings saņēma Nobela balvu ekonomikā. Lai gan konkrēti šajā grāmatā, kas ir viens no viņa pašiem galvenajiem darbiem, ekonomika ir tā, garāmejot, pamatā tur apskatīti starptautiskie konflikti, balstoties uz viņa teoriju. Pie kam vienkāršā veidā, bez kādām tur sarežģītām formulām. Atsvaidzinu atmiņā, tā teikt.

Dienas filma: Pelēkais kardināls - Kingmaker [2022]

04.12.2024. Pareizāk sakot – nakts kino. Dienvidkorejas tā kā valsts apvērsuma, tā kā militārā puča mēģinājuma iespaidā. Sen gribēju paskatīties, bet kaut kā visu laiku nesanāca vai nebija iedvesmas. Bet tagad atradās kā iemesls, tā arī vēlēšanās. Pats kino tikmēr ir tāds Aste luncina suni un Vēlēšanu dienas (es tā ceru, ka tās filmas latviski saucas šādi) sajaukums dienvidkorejiešu izpildījumā.

Arhīvs: Leģenda par samurajiem no Ako jeb 47 roniniem

01.12.2024. Izvilku no saviem digitālajiem arhīviem vēl vienu stāstu par Japānu. Laikam jau vienu no pašiem zināmākajiem – par 47 roniniem. Lēšu, ka ar to Japānas tēmu uz kādu laiku varētu noslēgt, lai gan man te ir doma vēl kādā brīvākā brīdī noskatīties arī seriālu Sjoguns (vai Šoguns – pats īsti nezinu, kā latviešu valodā ir pareizāk, bet līdz šim rakstīju ar sjo). Bet pagaidām par īstajiem, nevis vesternizētajiem roniniem.

Arhīvs: Laimīgais princis, kas mainīja Japānu

30.11.2024. Cits stāsts no tās pašas arhīva un Āzijas operas – par imperatoru Meidzi jeb Mucuhito, to pašu, kurš reformēja Japānu. Teksts, kā labi noprotams, ir tieši saistīts ar iepriekšējo stāstu par Ito Hirobumi. Nianse intrigai – slavenais Japānas reformators nebija „asiņu princis”, bet gan imperatora ārlaulības dēls. Bet radikāli reformēt valsti un atjaunot imperatora varu tas viņam netraucēja.

Arhīvs: Japānas „eiropeizētājs” Ito Hirobumi

29.11.2024. Vēl viens arhīva raksts, šoreiz par Ito Hirobumi. Arī rakstīts priekš Leģendām. Konkrētā pasaules daļa acīmredzami nedod man mieru. Kas vispār jau ir stipri loģiski, ņemot vērā, ka uz turieni šobrīd pārceļo galvenā globālā pretīmstāvēšana un globālās ekonomikas smaguma centrs. Ne tieši uz Japānu, bet reģionu kopumā. Un attiecīgi ir labi vismaz zināt svarīgākos arī šī reģiona vēstures notikumus un vēsturiskās personības.

Dienas filma: Full River Red [2023]

28.11.2024. Ja jau reiz ķīniešu kino, tad ķīniešu kino – pagājušā gadā „uz lielajiem ekrāniem” skatītākā filma Ķīnā. Dziļu viduslaiku detektīvs ir atsevišķiem komēdijas elementiem, bet tā arī ar filosofisku saturu. Vismaz man lika padomāt arī par varu, principiem un citām tādām lietām. Arī sižets gana interesants un aizraujošs.

Arhīvs: Korejas karš – septiņdesmit gadi bez miera līguma

26.11.2024. Raksts no mana arhīva par Korejas karu, tapis priekš žurnāla Leģendas. Sameklēju es šo rakstu gan ķīniešu kino iespaidā, gan tādēļ, ka līdzīgs modelis bieži tiek pieminēts kā iespējamais karadarbības Ukrainā risinājums. Tiesa, no kurienes šāda miera plāna atbalstītājiem ir pārliecība, ka karš noslēgsies tieši kā Korejā, nevis kā Vjetnamā, man nav skaidrs. Arī Vjetnamā tika mēģināts līdzīgā veidā panākt mieru, bet beidzās tas ar bēgšanu no Saigonas.

Dienas filma: The Battle at Lake Changjin [2021]

25.11.2024. Ķīniešu kino par ķīniešu Brīvprātīgo armiju Korejas karā. No vienas puses, protams, propagandas kino, lai arī stipri un gana konkrēti piesaistīts vēstures reālijām. Tajā pašā laikā minētā filma ir visu laiku lielāko kasi nodrošinājušais tieši ķīniešu kino, bet 2021. gadā vispār bija filma ar otro lielāko kasi pasaulē. Pārēķinot no juaņām, nedaudz neaizvilka līdz miljardam it kā mūžam zaļo, lai gan šobrīd stipri pavītušo dolāru.

Arhīvs: Noslēpumainie ķelti un viņu pasaule

23.11.2024. Saistībā ar iepriekšējo ierakstu – atradu vienu no saviem krietni pasen tapušiem rakstiem žurnālam Leģendas – par ķeltiem. Viņi mani kā pašspasludinātu baltu vienmēr ir ļoti interesējuši – gan tādēļ, ka ir lielā mērā aizmirsta civilizācija, gan tādēļ, ka es īpaši nešaubos, ka balti bija viņiem stipri līdzīgi. Raksts ir tieši tāds, kādu savulaik nosūtīju uz redakciju, bet lēšu, ka sniedz labu priekštatu par ķeltiem un netieši arī par visiem citiem „barbariem”, ieskaitot baltus.

Par Аквариум, Cad Goddeu, lazdu krūmiem un raķešu nosaukumiem

23.11.2024. Ir krievu roka klasiķiem Аквариум dziesma Кад Годдо – no 1986. gada albuma Дети Декабря. Ar stipri nesaprotamu nosaukumu un tekstu ar pamatīgu misticisma pieskaņu. Vārdu sakot, kaut kas pilnīgi cits, nekā mana vecā drauga Andžas R. ar cieņu un mīlestību regulāri skandinātais minēto dziesminieku vai drīzāk viena dziesminieka Все говорят, что пить нельзя, a я говорю, что буду.

Daži vārdi par to, kas, kādēļ un par ko ...

Daži vārdi var iemesliem, kamdēļ šī konkrētā interneta vietne ir atgriezusies kā mana privātā platforma internetā. Kā arī par to, ko šeit būs iespējams lasīt, redzēt, dzirdēt vai ar peli pabakstīt.

Tā nu ir sagadījies, ka šis konkrētais domēns jau krietnu gadu desmitu ir mans virtuālais īpašums de facto, taču ilgu laiku stāvēja atmatā. Ar domu beidzot šajā ziņā darīt vispār kaut ko, izvēle beigās tad arī apstājās pie šāda varianta.
Es slikti panesu sociālos tīklus – ar visu viņu nebeidzamo reklāmu, bariem ideoloģizētu trako, politisko cenzūru, veciem āžiem, kas uzdodas par jauniem zaķiem un visu pārējo atribūtiku. Tomēr tā kā gluži aiziet mežā un nesocializēties pavisam arī nevar, tad socializēšos šādi. Ar minimālistisku dizainu un visādi citādi tikai tā, kā pats uzskatīšu par vajadzīgu.
Atrodamas šeit savukārt būs manas pārdomas par visu, kas nu dotajā brīdī šķiet svarīgs, plus īsi komentāri par tādām lietām, kā dienaskārtībā nonākušas grāmatas, filmas, mūzika, interesanti fakti, saistošas interneta vietnes, vai vēl kas cits. Kas nu būs aktuāls. Personisku lietu tikpat kā nebūs, lai gan sava kaķa bildi varu ielikt.
Pasākums tiks pieslīpēts lēnām, nesteidzīgi, un pateikt, pa kādu ceļu tas ar laiku aizies, es nevaru. Ceru vienīgi, ka minētais ceļš nebūs skuju taka.

Cieņā – Andis Sedlenieks

Jaunākie ieraksti:

Dalītiies ar visu šeit atrodamo, protams, drīkst uz nebēdu. Ne tikai drīkst, ir pat vēlams.

Kontakti
< Iepriekšējā