Par lielo tautu staigāšanu un globālo megakrīzi: Ievads II

13.10.2024. Solītā ievada noslēguma pirmā daļa no divām, vai pareizāk – atbilde uz (versija par) pirmo no diviem atlikušajiem ļoti svarīgiem jautājumiem par lielo tautu staigāšanu. Kamdēļ visas šo ļaužu masas pameta savas iepriekšējās teritorijas un gāzās virsū impērijām, un kamdēļ pēdējās nespēja pretoties klejotāju spiedienam. Centās, protams, romieši un haņi pat milzīgas sienas un nocietinājumu sistēmas bija laikus uzbūvējuši, bet rezultāts bija tāds, kāds nu bija.

Par iemesliem, no kurienes visa šī publika radās, ir oficiālā vēstures versija (gan tikai par Eiropu), un es te nesāku neko izdomāt, vienkārši paņēmu vēstures grāmatu 11. klasei. Kur melns uz balta ir rakstīts sekojošais:

„Lielās tautu staigāšanas iemesli:

Barbaru cilšu sabiedrību attīstība, nostiprinoties cilšu valdnieku varai, karagājieni kļuva par nozīmīgu dzīves sastāvdaļu;

Attīstoties zemkopībai un lopkopībai, pieauga iedzīvotāju skaits, kas radīja nepieciešamību pēc plašākām teritorijām;

Kopš 2. gs. klimats kļuva vēsāks, 5. gs. tas sasniedza maksimumu. Zemes vai nu izžuva vai pārpurvojās, rezultātā klejotāji – lopkopji, kā arī zemnieki bija spiesti meklēt jaunas teritorijas.”

Un tā tālāk, bet noslēdzas šī sadaļa ar rezumējumu:

„7. gs. tradicionālajai Vidusjūras vienotībai pienāca gals. Veidojās 3 lieli teritoriālie kompleksi:

musulmaniskās arābu zemes;

Bizantijas impērija;

Rietumeiropas barbaru karalistes.”

Formulējumi, protams, tā sev, bet nu ko Tu no mācību grāmatas daudz ņemsi, un tādos ļoti treknos vilcienos apmēram tā arī bija, pie kam ne tikai Eiropā un tās tuvākajā apkārtnē, bet visā oikumēnā.

Domājams, ka cits ļoti būtisks cits faktors bija sjonni. Viņu klejotāju impērijas sabrukums (oficiāli 48. gadā) un sadalīšanās divās daļās – dienvidu un ziemeļu sjonnos. Pirmos ķīnieši pakāpeniski asimilēja, savukārt otrie, tēlaini izsakoties, ar laiku aizgāja pasaulē laimi meklēt. Devās Eiropas virzienā, vārdu sakot. Vēl trešā daļa sjonnu laikam jau palika kur bijuši, un vēlāk kļuva par mongoļiem. Tā kā ticams, ka gan Atilla, gan Čingishans bija Modu Čanju izveidotās Sjonnu impērijas mantinieki.

Pie kam sjonni bija ļaudis, kas ja ne paši, tad kuru senči paaudzēm bija karojuši kā savā starpā, tā ar haņu Ķīnu. Kas viņu pasaules daļā bija apmēram tas pats, kas Romas impērija Eiropā, tajā skaitā arī militārajā ziņā. Un ļaudis, kuri nesatricināmi pieturējās pie principa, ka visu, kas nepieciešams dzīvei (pie kam vēlams – labai dzīvei) vienmēr var atņemt tiem, kam šis „viss” jau ir, un ka sevi apgrūtināt ar kādu saimniecisko darbību šā iemesla dēļ ir lieki un bezjēdzīgi. Un attiecīgi visus, kas nu gadījās viņiem ceļā, iepazīstināja gan ar savām militārajām prasmēm, gan ar saviem priekšstatiem par dzīvi un saimniecisko darbību kā tādām.

Atsevišķi jāpiebilst, ka versijas par sjonniem ir dažādas – gan par to, kas viņi īsti bija, gan par viņu tālākajām gaitām, bet es tā kā gandrīz nešaubos, ka sjonnus vai pareizāk – vienu daļu viņu pēcteču, mēs zinām kā huņņus. Pēdējā laikā gan pastāv tendence noliegt šo versiju, bet man tas nešķiet pārliecinoši. Tajā skaitā arī tādēļ, ka bez sjonniem, pārtapušiem par huņņiem, lielās tautu staigāšanas pamatojums izskatās stipri nepilnīgs un izrauts no oikumēnas konteksta. Plus pastāv pamatotas aizdomas, ka arī procesa dinamika bez viņiem būtu ievērojami lēnāka un daudz mazāk jaudīga. Bez sjonniem tautu staigāšana diezin vai būtu lielā, drīzāk jau vienkārši tautu staigāšana, bet impērijām, lai arī varbūt ne visām, paliktu gana labas izredzes izdzīvot. Bet tā viņu parādīšanās izraisīja tādu domino efektu, ka nevienam nelikās par maz.

Kaut gan vai impērijas citos apstākļos tiešām izdzīvotu, ir stipri strīdīgs jautājums, jo visas tā laika impērijas objektīvi atradās dziļās krīzēs, pie kam visos gadījumos stipri līdzīgās, lai gan pastāvēja arī atšķirības. Bet par to tad ievada noslēgumā.

Bonusā, manuprāt, ļoti labs apskats par Romas impērijas robežu nocietinājumiem, sienām un limesiem. Paredzētu aizsardzībai pret barbariem.

https://imperiumromanum.pl/en/roman-geography/limes/s://imperiumromanum.pl/en/roman-geography/limes/

Un arī tāds iss, informatīvs video par Lielo Ķīnas mūri:

Jaunākie ieraksti:

Padalīties:

Par kādu Ibn Haldunu, kurš apsteidza savu laiku par gadsimtiem
< Iepriekšējā
Par mūsu ēras sākuma posma lielvarām, sjonniem un domino
Turpināt >