23.11.2024. Ir krievu roka klasiķiem Аквариум dziesma Кад Годдо – no 1986. gada albuma Дети Декабря. Ar stipri nesaprotamu nosaukumu un tekstu ar pamatīgu misticisma pieskaņu. Vārdu sakot, kaut kas pilnīgi cits, nekā mana vecā drauga Andžas R. ar cieņu un mīlestību regulāri skandinātais minēto dziesminieku vai drīzāk viena dziesminieka Все говорят, что пить нельзя, a я говорю, что буду.
Andža, jāpiebilst, savulaik mēģināja arī mani un ne tikai mani saslimdināt ar Аквариум, un uz zināmu laika viņam tas gana veiksmīgi izdevās. Un ne tikai šā iemesla dēļ zinu, ka krievu - padomju rokmūzikā diezgan daudzu dziesmu texti satur norādes vai atsauces uz dažāda veida klasiku, visādu simbolismu, u.c.. Kamdēļ lietas, kas textos izklausās pēc pilnīga sirreālisma, var arī būt nevis tapušas delīrijā, bet ar dziļu domu. Nu, vai vismaz ir mēģināts tur kādu domu iekombinēt.
Es sākotnēji minēto Кад Годдо nesapratu no vārda vispār, bet tad noskaidroju, ka tas ir par godu senai velsiešu (tā kā druīdu) poēmai Cad Goddeu, un likos mierā. Tiešu saistību ar poēmu varēja saklausīt, bet vēlēšanās iedziļināties pašā poēmā (nemaz nerunājot tur par Cad Goddeu variantiem un atšifrējumiem) ar domu meklēt dziesmā „meistara Bo” paslēptās pavisam dziļās domas man, protams, neparādījās. Un ej nu sazini, vai tur tādas domas maz vispār ir, varbūt pilsonis vienkārši zīmējas, tautas valodā izsakoties. Jebkurā gadījumā tas faniem, es mūziku klausos tikai noskaņojumam un vēl arī zināšanu paplašināšanai.
Īss pastāsts par poēmu. Dikti virspusējs, kā visa Wikipedia, bet nu vismaz:
https://en.wikipedia.org/wiki/Cad_Goddeu
Papildus interesanta rindiņa ir „орешник будет судьей”. Poēma vai ne poēma, bet saprast, kas tas par tiesnesi lazdu krūmu, es nespēju līdz pat brīdim, kamēr neatradu (nejauši un interesējoties par pavisam ko citu), ka britiem un ķeltu pēctečiem (droši vien arī visādiem citiem pagāniem, ieskaitot baltus) lazda līdz pat kādam XVII gadsimtam ir bijusi taisnās tiesas un nenovēršama soda simbols. Nianses tur atšķiras (par cik zināšanas glabāja druīdi, kuru vairāk nav, ir dažādas versijas, kā tur lazda tika izmantota), bet pats fakts kā tāds ir apmēram tikpat neapstrīdams, kā svētozolu biržu pastāvēšana. Nu, un par cik Cad Goddeu ir no druīdu laikiem un par kokiem, tad viss arī nostājas savās vietās.
Atcerējos es šito visu savukārt dēļ kādas raķetes nosaukuma. Pastāsts par raķeti lasāms šeit:
Varbūt, protams, raķetes nosaukums ir tīrā nejaušība un dots ierastas shēmas ietvaros (viņiem tur visam nozīmīgam bruņojumam ir puķu, koku un līdzīgi vārdi), bet varbūt arī apzināti, konkrētajai raķetei un ar domu, ka tā atnesīs taisno tiesu raķetes izstrādātāju izpratnē. Otrais variants ir tā sev – starp armijniekiem, kuri apzināti nosauc principā nenotriecamu hiperskaņas raķeti par lazdu krūmu, un starp armijniekiem, kas to būtu nosaukuši par kādu veseri vai patriotu, laikam jau pastāv zināma atšķirība.
Nu, un bonusā pati dziesma ar vārdiem piedevām. Dziesma tiešām nav no sliktākajām, ir īpaši Cad Goddeu un padomijas kontekstā.
Кад Годдо
Я был сияющим ветром, я был полетом стрелы,
Я шел по следу оленя среди высоких деревьев.
Помни, что, кроме семи, никто не вышел из дома
Той, кто приносит дождь.
Ветви дуба хранят нас, орешник будет судьей.
Кровь тростника на песке - это великая тайна.
Кто помнит о нас? Тот, кто приходит молча
И та, кто приносит дождь.
Только во тьме - свет;
Только в молчании - слово.
Смотри, как сверкают крылья
Ястреба в ясном небе.
Я знаю имя звезды;
Я стану словом ответа
Той, кто приносит дождь.
Jaunākie ieraksti:
- Dienas filma: Pelēkais kardināls - Kingmaker [2022]
- Dienas filma: Full Red River [2023]
- Arhīvs: Korejas karš – septiņdesmit gadi bez miera līguma
- Dienas filma: The Battle at Lake Changjin [2021]
- Arhīvs: Noslēpumainie ķelti un viņu pasaule
- Par Аквариум, Cad Goddeu, lazdu krūmiem un raķešu nosaukumiem
- Dienas grāmata: Lī Hočeols – Southerners, Northerners [2005]
- Par Trampu, Green Acres, sitkomiem un televīziju saturu
- Dienas filma: Swatantrya Veer Savarkar [2024]
- Dienas filma: Eo [2022]
Padalīties:
-
Arhīvs: Noslēpumainie ķelti un viņu pasaule< Iepriekšējā
-
Intervija: John Mearsheimer: How the 'realists' wonTurpināt >