22.12.2024. Kā parasti – country, šoreiz Jonny Cash. Neraugoties uz virkni izcilu dziesmu un leģendas statusu, konkrēti Jonny Cash kaut kā neietilpst manu favorītu sarakstā. Vienkārši kaut kas nav gluži tas, un viss. Nekādi nenoniecinot atsevišķus Johnny Cash šedevrus, Merle Haggard manai sirdij ir stipri tuvāks, ne jau velti tieši viņa mūzikas pavadībā es te

15.11.2024. Dienas filma par ēzelīti Īā, bet ne par to, kurš bija Vinnija Pūka draugs. Poļu – itāļu filma, smags un drūms festivālu kino par nežēlīgo un nelietīgo cilvēku pasauli, raugoties uz šamo ar sirdsšķīsta ēzelīša acīm. Garastāvokli pavisam noteikti neuzlabo, noskaties, un rodas vēlēšanās aiziet kaut kur kalnos vai klosterī.

21.12.2024. Rets gadījums – izrādās, ka arī strīminga kompānijas joprojām ir spējīgas uzņemt kaut ko, kas nav pārbāzts ar kreisi ultraliberālo dienaskārtību. Par ko šajā gadījumā gan var pateikties Gabriela Garsijas Markesa mantiniekiem, kuri ekranizēt Simts vientulības gadus atļāvuši tikai ar noteikumu – vai nu precīzi kā grāmatā, vai vispār nekā. Pats Markess,

13.11.2024. Tīri garastāvokļa uzlabošanai. Tie, kas nav auguši Padomju Savienībā, diezin vai sapratīs, kamdēļ es brīžos, kad noskaņojums ir apmēram nekāds un galvā nāk visādas drūmas domas, mīlu paskatīties kādu indiešu kino. Ja jūs bērnībā, kad kino biļete maksāja 10 kapeikas, neesat gājis skatīties Disko dejotāju un citus līdzīgus pasākumus, tad arī nesapratīsiet. Bet tā

07.12.2024. Trīs virtuāli kompaktdiski ar Alana Džeksona labākajiem gabaliem. Ja nu kas, viņa stils saucas par neotradicionālo country. Kas tā kā nozīmē, ka viņš ir viens no tāds zelta paaudzes, pateicoties kurai tika piedzīvota iespaidīga country renesanse. Un tieši Alans Džeksons ir laikam jau pats labākais un spilgtākais no savas paaudzes

10.11. 2024. Dienas filma. Bez jebkāda zemteksta, vienkārši tādēļ, ka patrāpījās saraksta sākumā. Cik saprotu, tad The Hitch-Hiker tiek uzskatīta par tāda žanra kā Road Thriller ciltsmāti. Neko daudz ko teikt par šo žanru man gan nav, tikai to, ka vēl videosalonu laikā atminos redzējis galveno Road Thriller kulta filmu The Hitcher jeb

06.12.2024. Panodarbošos ar kino kritiku.  Paskatījos nevēsturisko fantasy Gladiators 2. Es saprotu, ka sers Ridlijs Skots un reālā vēsture – tās ir divos savstarpēji nesaistītos visumos eksistējošas parādības. Attiecīgi arī kā Gladiators, tā Gladiators 2 manā klasifikācijā iet kā nevēsturiskā fantasy. Kur darbība risinās

07.11.2024. Dienas filma. 2020. gada Hillbilly Elegy, uzņemta, balstoties uz kāda Džeimsa Deivida Vensa jeb vienkārši JD Vensa tāda paša nosaukuma 2016. gada iznākušas grāmatas. Hillbilly latviski varētu tulkoties kā lauķi - tie ir tādi skotu un īru pēcteči no Apalačiem, kas ir viens nežēlīgi depresīvs reģions ar visām no izrietošajām sekām. Un stāsts

04.12.2024. Klasika un darbs par spēļu teoriju, par kuru Šellings saņēma Nobela balvu ekonomikā. Lai gan konkrēti šajā grāmatā, kas ir viens no viņa pašiem galvenajiem darbiem, ekonomika ir tā, garāmejot, pamatā tur apskatīti starptautiskie konflikti, balstoties uz viņa teoriju. Pie kam vienkāršā veidā, bez kādām tur sarežģītām formulām. Atsvaidzinu atmiņā, tā

05.11.2024. Dienas mūzika. Fonam, lai grāmata labāk lasās. Džordžs Džonss komentārus īpaši neprasa. Country mūzikas Elviss, man domāt, un vīrs kurš savas dzīves laikā tika dēvēts par Country karali (un tāds arī ir palicis) vai The Rolls-Royce of Country Music. Kau gan nē - ja kāds prasītu man, kas ir Elviss, es teiktu, ka rokenrola Džonss. Un piebilstu

04.12.2024. Pareizāk sakot – nakts kino. Dienvidkorejas tā kā valsts apvērsuma, tā kā militārā puča mēģinājuma iespaidā. Sen gribēju paskatīties, bet kaut kā visu laiku nesanāca vai nebija iedvesmas. Bet tagad atradās kā iemesls, tā arī vēlēšanās. Pats kino tikmēr ir tāds Aste luncina suni un Vēlēšanu dienas (es tā ceru, ka tās filmas latviski

05.11.2024. Dienas grāmata. Vai pareizāk – grāmata ar perspektīvām par tādu kļūt, un ar nosaukumu Once Upon a River: A Novel. Digitālā variantā, protams, un neprasiet, kur ņēmu un par cik. Bet ir viedoklis, ka grāmatas labāk lasīt oriģinālvalodās. Vienkārši pabeidzu rakstu par Valensijas plūdiem, un labpatika vēlēties palasīt kaut ko par ūdeņiem, atslodzei,

28.11.2024. Ja jau reiz ķīniešu kino, tad ķīniešu kino – pagājušā gadā „uz lielajiem ekrāniem” skatītākā filma Ķīnā. Dziļu viduslaiku detektīvs ir atsevišķiem komēdijas elementiem, bet tā arī ar filosofisku saturu. Vismaz man lika padomāt arī par varu, principiem un citām tādām lietām. Arī sižets gana interesants un aizraujošs.

04.11.2024. Dienas mūzika. Cik saprotu, tad mani turpina vajāt Country gars, šajā gadījumā Marty Robbins un viņa pati zināmākā plate (nu, par visādiem kompaktdiskiem tolaik neviens i dzirdējis nebija) Gunfighter Ballads And Trail Songs. Tā pati, no kuras ir El Paso, Billy the Kid, They're Hanging Me Tonight un vēl citas

25.11.2024. Ķīniešu kino par ķīniešu Brīvprātīgo armiju Korejas karā. No vienas puses, protams, propagandas kino, lai arī stipri un gana konkrēti piesaistīts vēstures reālijām. Tajā pašā laikā minētā filma ir visu laiku lielāko kasi nodrošinājušais tieši ķīniešu kino, bet 2021. gadā vispār bija filma ar otro lielāko kasi pasaulē. Pārēķinot no juaņām, nedaudz

03.11.2024. Dienas grāmata iz tiešaistes dzīlēm. Nesauksim to par lasīšanu, bet par pārlapošanu un atkārtošanu, kura ir visu zināšanu ciltsmāte. Grāmata (un vēl ASV prezidenta vēlēšanu priekšvakarā) pirmkārt jau ir interesanta ar to, ka sniedz priekšstatu par to, kā prezidenta Ronalda Reigana Amerika iztēlojās “krievu atnākšanu”. Sava veida gaidīšanas svētki (melnais humors).

22.11.2024. Pat nezinu, kā šamā vīra vārds pareizi būtu jāraksta latviski – Hočols, Hočuls vai Hočeols. Bet nu viņš jebkurā gadījumā esot viens no pavisam nedaudzajiem „visas Korejas rakstniekiem”, bet viņa grāmatas galvenokārt ir saistītas ar pilsoņu kara alias Korejas kara tēmu. Dienvidnieki un ziemeļnieki ir politiski neitrāla grāmata vienlaikus kā par konkrēto

02.11.2024. Dienas mūzika. Country, tas ir mans, un šis vīrs viens no maniem favorītiem. Visticamāk, ka pat mans Country nr.1. Izbijis cietumnieks, kurš nomira tieši savā 79. dzimšanas dienā, kaut gan tas šajā gadījumā, protams, nav galvenais. Tieši patlaban es nesteidzīgi ķimerēju kopā to, kam vajadzētu kļūt par manu platformu internetā, un paralēli klausos Country

15.11.2024. Pie piektdienas vēla vakara kaut kā pavilka uz indiešu kino. Šoreiz gan ne uz to, kurā neeksistē fizikas likumi un veselais saprāts, bet uz filmu, kas tiek prezentēta kā biogrāfiska, un kuru Indija ir pieteikusi nākošajam Oskaram. Nosaukums no hindi tulkojas kā Revolucionārs Vīrs Savarkars, un kino ir par cilvēku, kuram Indijas neatkarības iegūšanā bija pat