Par mūsu ēras sākuma posma lielvarām, sjonniem un domino

12.10.2024. Vēl viens īss ekskurss vēsturē, saistībā ar lielo tautu staigāšanu. Vai pareizāk – apskats par tēmu, kāda tad īsti izskatījās oikumēnas karte apmēram šīs staigāšanas sākuma laikā. Kura (karte) tik tālu, cik tas attiecas un impērijām, nepavisam neaprobežojās tikai ar romiešiem un haņiem. Ja par atskaites punktu paņem, teiksim 200. gadu, tad bez abiem minētajiem (no kurām haņi par vienotu valsti vairāk diezin vai ir uzskatāmi) pastāv vēl divas tā laika lielvaras – Partas un Kušānu impērijas. Par Partu kāds varbūt vēl arī ir dzirdējis saistībā ar romiešiem (kaut vai lasījis Feihvangera Viltus Nēronu), bet par kušāniem ...

Vislabāk kopainu, protams, var redzēt tā laika pasaules kartē, vienīgi piebildīsim, ka Parta (vēlāk Sasanīdu impērija, kas ir atsevišķs stāsts) bija cienīga Romas pretiniece. Romieši nespēja uzvarēt Partu un otrādi, un tā pāris gadsimtu garumā. Par Partu bija arhīva teksts, vēlāk atradīšu.

Karte pilnā izmērā (jaunā logā)

Pasaules politiskā karte ap 200. gadu. Kas attiecas uz nerietumu impērijām, tad to robežas, protams, ir gana diskutablas, bet priekšstatu var gūt labu.

Savukārt Kušānu impērija bija prāvu apmēru (ziedu laikos it kā pat uz visiem 3,5-4 miljoniem kvadrātkilometru, kaut gan precīzi mērījis to neviens, protams, nav) Indijas izcelsmes impērija daļas mūsdienu Indijas, kā arī Pakistānas, Afganistānas, Uzbekistānas un Tadžikistānas teritorijās (var teikt ka lielākajā daļā Lielās Indijas), kura pastāvēja nepilnus trīs ar pusi gadsimtus (no apmēram mūsu ēras I gadsimta pirmās līdz IV gadsimta otrajai pusei), un kura beidza savas šīszemes gaitas lielās tautu staigāšanas laikā. Daļu zemju savāca jaunizveidotā konkurējošā indusu firma Guptas impērijas izskatā, daļu – visādi pasaules staiguļi. Kas gan būs vēlāk.

Bet tā minētās impērijas valdnieki sevi sauca par Devaputrām (lai pēc kā tas arī neizklausītos, tulkojas kā dieva dēls), savukārt Kušānu armija atkārtoja Maķedonijas Aleksandra veco, labo joku ar pāriešanu pāri Hindukušam (bet tie jums nav Alpi), tikai pašsaprotami, ka no otras puses. Nu, un kušāni deva iespaidīgu ieguldījumu budisma uzplaukumā. Impērija, vārdu sakot bija ne pa jokam, taču izbeidzās klusi un neslaveni.

Pie kam visas četras šīs impērijas veidoja tādu nosacīti vienotu ķēdi – robežojās cita ar citu pāri visai Eirāzijai. Vēl bija Satavahanu impērija Indijas centrālajā un dienvidu daļā, arī cienījami ļaudis, kuri kušāniem bija apmēram tas pats, kas Parta romiešiem. Tostarp savam laikam ļoti lielā iedzīvotāju skaita dēļ. Un, protams, sjonni – klejotāju cilšu tā kā savienība, tā kā impērija apmēram mūsdienu Mongolijā. Haņu impērijas mūžīgās galvassāpes, kuru dēļ vispār jau tika uzbūvēts pirmais Lielais Ķīnas mūris. Tostarp haņu - sjonnu kariem tur ir atvēlēts pamatīgs skaits vēstures lappušu.

Interesanti, ka sjonnu vienotība un statuss (cilšu savienība vai impērija) bija atkarīgs no tā, cik stingra roka bija vadonim. Viņu pašam slavenākajam vadonim Modu Čanju ar rokas stingrību viss bija kārtībā – divus gadsimtus pirms mūsu ēras viņš izveidoja Sjonnu impēriju, laikam jau pirmo reālo klejotāju impēriju vēsturē. Daudzos avotos uzskatītu par teritorijas ziņā sava laika lielāko impēriju pasaulē, kas gan ir neskaidri, ņemot vērā ka robežas tur daudzviet nepastāvēja. Bet nu pēctečiem tik labi negāja, un pēc nedaudz vairāk nekā diviem gadsimtiem impērija beidza pastāvēt. Zaudēja konkurences cīņā ar haņu ģenerāļiem.

Pie kam kas bija minētie sjonni, un kas – viņu vadoņi izcelsmes ziņā, nav līdz galam skaidrs, pastāv dažādas versijas – mongoļu priekšteči, pirmie huņņi, irāņi, tjurki vai pat kaut kādi nepareizie ķīnieši. Tāpat pastāv ticama (es teiktu pati ticamākā) versija, ka tie bija tieši sjonni, kuri uzsāka visu lielo tautu staigāšanu, un tālāk jau process risinājās pēc analoģijas ar domino konstrukcijām.

Visas pārējās tā laika karalistes un mini impērijas, cilšu un cilšu savienību zemes, pilsētvalstis un to savienības un kas tikai ne vēl, tieši konkrētajā laikā bija tā sev – galvenokārt fons. Lai gan bija arī pa kādai gana cienījamai valstij labā nozīmē, bet līdz impērijām tām tomēr bija tālu.

Nu kaut kā apmēram tā. Bet ievads ar to nenoslēdzas, jo šis ir tāds kā neparedzēts iestarpinājums pēc tam, kad atklājās, ka trūkst skaidrības par to, par kādām impērijām es te vāvuļoju. Tā kā vēl būs arī ievada trešā daļa un tad sekos iztirzājums.

Jaunākie ieraksti:

Padalīties:

Par lielo tautu staigāšanu un globālo megakrīzi: Ievads II
< Iepriekšējā
Par lielo tautu staigāšanu un globālo megakrīzi: Ievads
Turpināt >